Ramana mikroskops

Mikroskopu izmanto, lai apskatîtu mazus objektus, kas parasti ir neredzami neapbruòotu aci, vai lai aplûkotu sîkâku objektu detaïas. Paðreizçjos posmos tagad ir daudz veidu mikroskopi (akustiskie, hologrâfiskie, polarizçjoðie, stereoskopiskie, kâ arî citi, bet pirmais tika izveidots optiskâ mikroskopâ.

Ðîs sugas mikroskopi izmanto dienas gaismu, lai praktizçtu pçtîtos objektus, un to autori ir dçls un vecais - Zaharias Janssens un Hanss Jansens - holandieðu. Viòi savu pirmo mikroskopu uzcçla ap 1590. gadu, tas sniedza tikai 10x palielinâjumu un netika izmantots. Izrâvienu ðajâ nozarç veica Antoni van Leeuwenhoek, viòð veica vçl vienu metodi, lai slîpçtu un pulçtu plânas lçcas, kas faktiski izraisîja 270 reizes lielâku palielinâjumu. Tâdâ veidâ holandietis uzlaboja mikroskopu, pateicoties kuram viòð daudz paveica, lai uzzinâtu un palielinâtu bioloìiju. Viòa mikroskopi tika sagatavoti atðíirîgi no paðreizçjiem laikiem. Tos var uzskatît par daudz noderîgu palielinâmo stiklu. Leeuwenhoek mikroskops tika izgatavots tikai no paða objektîva, un pârbaudâmo objektu novietoja pretî lçcai, tâ izvietoðana bija svarîga, lai to varçtu apbalvot ar diviem pâriem. Ierîces garums bija 3-4 collas jeb apmçram 7-10 centimetri. Ja tika izmantoti elektroni, radâs jauns izrâviens mikroskopu veidâ. Pirmo ðâda veida mikroskopu - elektronu mikroskopu - 1931. gadâ uzbûvçja Ernsts Rusks un Makss Knolls Berlînç. Pati silîcija revolûcija bija pârâk pamatota elektronu mikroskopu izmantoðanai. tie arî ïâva novçrot vismazâkâs ðûnu organellu struktûras. 1982. gadâ tika izgatavots pirmais skençðanas tuneïa mikroskops. Tâs autori bija Cîrihes zinâtnieki Gerd Binning un Heinrich Rohrer. Pateicoties ðâdiem mikroskopiem, tiek izmantots trîsdimensiju attçls no atseviðíiem atomiem. Vçlâk tika izstrâdâtas daudzas ðîs mikroskopa formas, lai izpçtîtu nanometru skalu. Mûsdienu pçtnieki apgalvo, ka mikroskopijas izstrâde veicinâs nanotehnoloìiju attîstîbu, kas var atrast pielietojumu un ietekmçt gandrîz katru dzîves disciplînu.